Cilvēku audu raksturojums

Dziedzerepitēlija šūnas veido dziedzeraudus un izdala sekrētus, piemēram, asaru dziedzeri izdala asaras, kuņģa dziedzeri rada kuņģa skābi, kas nepieciešama barības sa-gremošanai, vairogdziedzeris vai virsnieres izdala hormo-nus — vielas, kas nonāk tieši asinīs.

Kaulaudi ir ļoti blīvi un izturīgi. No tiem ir veidoti visi kauli. Kaulaudus var uzskatīt par kalcija depo or-ganismā. Kaulaudus veido kaulu šūnas un šūnstarpas viela. Lielāko daļu šūnstarpas vielas veido neorganis-kie savienojumi — kalcija sāļi un dažādi mikroelementi (varš, cinks, magnijs), tie kauliem piedod stiprību. No organiskajām vielām visvairāk kaulos ir kolagēna. Organiskās vielas kauliem piedod elastību. 

Ja mikroskopā apskata no garā kaula izgatavotu plānu plāksnīti, var redzēt, ka kaulam cauri gareniskā virzienā stiepjas kanāli, caur kuriem kaulā ieiet nervi un asins-vadi. Ap kanāliem apļu veidā izvietojušās kaula plātnītes — šūnstarpas viela. Starp plātnītēm redzamas kaulu šūnas, kuru izaugumi vērsti uz asinsvadu pusi. 

Asinis ir šķidri saistaudi. To galvenās funkcijas ir organisma apgāde ar barības vielām un skābekli, kā arī aizsargfunkcija. 

Asinis sastāv no asinu šķidrās daļas (plazmas), asinu šūnām (eritrocītiem un leikocītiem) un trombocītiem. Plazmā ir iiškīdušas dažādas vielas (olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki, vitamīni u. c.), kas tiek pārnestas uz dažādiem organisma audiem. Eritrocīti veic organis-ma apgādi ar skābekli, leikocīti pasargā to no slimībām un iekaisumiem. Trombocīti piedalās asins recēšanā. 

Raksturīga muskuļaudu pazīme ir to spēja sarauties. Tāpēc muskuļau-di var nodrošināt ķermeņa kustības un iekšējo orgānu darbību. Ir trīs muskuļaudu veidi: gludie muskuļaudi, skeleta jeb šķērssvītrotie muskuļaudi un sirds muskuļaudi.

Gludie muskuļaudi sastāv no vārpstveida šūnām, kas atrodas cieši blakus cita citai. Tie veido gremošanas trakta sienu, asinsvadus un citus iekšējos orgānus. Gludo mus-kuļaudu darbība nav pakļauta cilvēka gribai. 

Raksturīga muskuļaudu pazīme ir to spēja sarauties. Tāpēc muskuļau-di var nodrošināt ķermeņa kustības un iekšējo orgānu darbību. Ir trīs muskuļaudu veidi: gludie muskuļaudi, skeleta jeb šķērssvītrotie muskuļaudi un sirds muskuļaudi.

Nervaudi veido nervu sistēmu. Tās galvenās funkcijas ir rūpēties par organisma saskaņotu darbību un nodrošināt organisma darbību mijiedarbībā ar vidi. Nervaudi sastāv no nervu šūnām, ko sauc par neiro-niem, un neiroglijas šūnām, kas balsta un baro nei-ronus. Nervaudu funkcija ir kairinājuma uztveršana, nervu impulsu izveidošana un pārvadīšana. Cilvēka nervaudi ir īpaši augsti attīstīti, tie nodrošina sajūtas, atmiņu, domāšanu, koordinētas kustības un citas sa-režģītas funkcijas.