😜
Svārstības un rotācija
👇 Šajā tēmā:
Svārstības
Viens no kustības veidiem ir svārstības. Svārstās šūpoles un sienas pulksteņa vēzeklis, svārstās vējā dreboša koka lapa. Svārstību kustībā notiek ķermeņa vai kādas tā daļas pārvietošanās, kas visu laiku atkārtojas no jauna.
Svārstību kustība ir periodiska un to raksturo svārstību periods un svārstību frekvence.
Svārstību periods ir laiks, kurā ķermenis veic vienu pilnu svārstību.
Viena pilna svārstība ir notikusi, ja ķermenis ir atgriezies sākuma stāvoklī un uzsāk jaunu kustības ciklu sākotnējā virzienā. Svārstību periodu mēra sekundēs vai citās laika vienībās.
Svārstību periods ir laiks, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību, ejot turp un atpakaļ caur līdzsvara stāvokli
Sienas pulksteņa vēzeklis, koka lapa, šūpoles un putna spārni svārstās. Ķermenis sāk svārstīties tad, kad to izkustina no līdzsvara stāvokļa.
Svārstību frekvence ir ķermeņa pilno svārtstību skaits vienā sekundē.
Frekvenci mēra hercos (Hz). Ja ķermenis izdara vienu pilnu svārstību vienā sekundē, tad tā frekvence ir 1 Hz.
Rotācija
Izplatīts kustības veids ir griešanās jeb rotācija. Griežas braucošas automašīnas riteņi, rotē vilciņš, diennakts rotācijā atrodas zemeslode. Bez rotācijas nav iedomājams neviens mehānisms, kas var pārvietoties. Ķermenis var rotēt ap īstu rotācijas asi, kā, piemēram, ritenis. Savukārt zemeslodes rotācijas ass ir tikai iedomāta līnija.
Karuseļa griešanās ir rotācijas kustība
Līdzīgi kā svārstības, arī rotāciju raksturo rotācijas periods un rotācijas frekvence.
Rotācijas periods ir laiks, kurā ķermenis izdara vienu pilnu apgriezienu ap rotācijas asi. Piemēram, Zemes rotācijas periods ap savu asi ir diennakts ilgums jeb 24 stundas. Rotācijas frekvence ir ķermeņa pilno apgriezienu skaits vienā laika vienībā.
Dzirnavu spārni, ritenis un globuss rotē. Rotācījas kustības laikā ķermenis griežs ap asi (reālu val iedornātu), kura nekustīga. Ap savu asī rotē Zeme un citas Saules sistēmas planētas.
Rotācijas periods ir laiks, kurā ķermenis izdara vienu apgrīezienu ap asi.
