Nosakot palīgteikuma veidu, tiek ņemti vērā sintaktiskie sakari un jēdzieniskās attieksmes starp palīgteikumu un virsteikumu, nevis tikai palīgteikums. Jēdzieniskās attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu ir ļoti daudzveidgas.
Daļa palīgteikumu ir pielīdzināma teikuma locekļiem.
Teikuma priekšmeta palīgteikumam attiecībā pret virsteikumu ir teikuma priekšmeta nozīme. Šis palīgteikums attiecas uz virsteikumu, kurā nav teikuma priekšmeta, vai arī atklāj ar vietniekvārdu (tas, tā, tie, tās) izteikta teikuma priekšmeta leksisko nozīmi. Teikuma priekšmeta palīgteikums atbild uz jautājumu kas?
Zēnam bija piekodināts, lai tas neiet kaimiņa dārzā.
Kas niekiem tic, tas pieviļas.
Izteicēja palīgteikums vienmēr atklāj izteicēja leksisko nozīmi. Izteicēja palīgteikumu piesaista, ja virsteikumā izteicējs ir izteikts ar vietniekvārdu tas, tā, tāds, tāda. Izteicēja palīgteikums, tāpat kā izteicējs, var atbildēt uz dažādiem jautājumiem: kas ir? kas bija? kas būs? kas nav? kas nebija? kas nebūs? kāds ir? kāds bija? kāds būs? kāds nav? kāds nebija? kāds nebūs?
Darbs ir tas, kas veido cilvēku un attīsta viņa gara spējas.
Apzīmētāja palīgteikumam attiecībā pret kādu vārdu virsteikumā ir apzīmētāja nozīme — tas nosauc pazīmi. Apzīmētāja palīgteikums vienmēr atrodas tieši aiz vārda, kuru tas paskaidro. Apzīmēta palīgteikums atbild uz jautājumiem: kāds? kāda? kurš? kura?
E. Birznieka-Upīša grāmata Pastariņa dienasgrāmata ir interesanta lasāmviela, kas izpelnījusies sevišķu atsaucību jaunajos lasītājos.
Papildinātāja palīgteikumam attiecībā pret kādu vārdu virsteikumā ir papildinātāja, tātad objekta nozīme. Papildinātāja palīgteikums atbild uz jautājumiemu ko? par ko? ar ko? no kā? kam?
Tauta lepojas ar to, ka tai ir daudz dzejnieku un rakstnieku.
Apstākļa palīgteikumiem ir tādas pašas nozīmes kā apstākhem vienkāršā teikumā — šie palīgteikumi raksturo darbības vietu, laiku, veidu, mēru.
Kur godīgs tēva dēls,
Tur godīga valodiņa.
Apstākļa palīgteikumi var būt ciešāk piesaistīti vienam vārdam virsteikumā vai arī attiekties uz visu
Neviens mīļi tā nebrauca,
Kā brauc brālis ar māsiņu.
Apstākļa palīgteikuma jautājumi:
kur?
kurp?
no kurienes?
uz kurieni?
kad?
cik ilgi?
no kura laika?
līdz kuram laikam?
kā?
kādā veidā?
cik?
cik lielā mērā?
Kad pirmajās sala naktīs Gauja jau sāka mirdzināt ledus vižņus, puisis sasniedza jūru.
Milzim zem kalna bija tik labi, ka viņš baidījās pat elpot.
Daļu palīgteikumu var viegli pazīt pēc vārdiem, kas ievada palīgteikumu, jo palīgteikumi attiecas uz visu virsteikumu un šiem vārdiem ir noteikta nozīme.
Cēloņa palīgteikumu ievada tā kā, tāpēc ka. Cēloņa palīgteikums norāda citā teikuma daļā izteiktās darbības cēloni. Atbild uz jautājumiem kāpēc? kādēl? kālab?
Tā kā vējš iegriezās no rietumiem, sals mazinājās.
Nolūka palīgteikumu ievada lai. Nolūka palīgteikumu ievada lai. Nolūka palīgteikums norāda citā teikuma daļā izteiktās darbības nolūku. Nolūka palīgteikums atbild uz jautājumiem kāpēc? kādēl? kālab? kādā nolūkā? kādam nolūkam?
Krāj gaismu sev, lai citus gaismā vadīt spētu!
Pieļāvuma palīgteikumu ievada kaut gan, kaut arī, lai gan, lai arī. Pieļāvuma palīgteikums norāda iemeslu, kura dēļ citā teikuma daļā izsacītā darbība varētu nenotikt, bet tomēr notiek.
Lai gan aprīlis jau beidzamajā pusē,tomēr no pavasara vēl maz ko mana
Pamatojuma palīgteikumu ievada jo. Pamatojuma palīgteikums pamato citā teikuma daļā izteikto domu.
Birzī iegājis, Milzis jutās kā starp vīriem, jo ozoli bija viņa augumā.