😜
👇 Šajā tēmā:
Palīgteikumu veidi
Nosakot palīgteikuma veidu, tiek ņemti vērā sintaktiskie sakari un jēdzieniskās attieksmes starp palīgteikumu un virsteikumu, nevis tikai palīgteikums. Jēdzieniskās attieksmes starp virsteikumu un palīgteikumu ir ļoti daudzveidgas.
Daļa palīgteikumu ir pielīdzināma teikuma locekļiem.
Teikuma priekšmeta palīgteikums
Teikuma priekšmeta palīgteikumam attiecībā pret virsteikumu ir teikuma priekšmeta nozīme. Šis palīgteikums attiecas uz virsteikumu, kurā nav teikuma priekšmeta, vai arī atklāj ar vietniekvārdu (tas, tā, tie, tās) izteikta teikuma priekšmeta leksisko nozīmi. Teikuma priekšmeta palīgteikums atbild uz jautājumu kas?
Vietas
kur?
kurp?
no kurienes?
uz kurieni?
Vietas
kur?
kurp?
no kurienes?
uz kurieni?
Laika
kad?
cik ilgi?
no kura laika?
līdz kuram laikam?
Veida
kā?
kādā veidā?
Mēra
cik?
cik lielā mērā?
Izteicēja palīgteikums
Izteicēja palīgteikums vienmēr atklāj izteicēja leksisko nozīmi. Izteicēja palīgteikumu piesaista, ja virsteikumā izteicējs ir izteikts ar vietniekvārdu tas, tā, tāds, tāda. Izteicēja palīgteikums, tāpat kā izteicējs, var atbildēt uz dažādiem jautājumiem: kas ir? kas bija? kas būs? kas nav? kas nebija? kas nebūs? kāds ir? kāds bija? kāds būs? kāds nav? kāds nebija? kāds nebūs?
piemēri
Darbs ir tas, kas veido cilvēku un attīsta viņa gara spējas.
(Kas ir darbs?)
Apzīmētāja palīgteikums
Apzīmētāja palīgteikumam attiecībā pret kādu vārdu virsteikumā ir apzīmētāja nozīme — tas nosauc pazīmi. Apzīmētāja palīgteikums vienmēr atrodas tieši aiz vārda, kuru tas paskaidro. Apzīmēta palīgteikums atbild uz jautājumiem: kāds? kāda? kurš? kura?
piemēri
E. Birznieka-Upīša grāmata Pastariņa dienasgrāmata ir interesanta lasāmviela, kas izpelnījusies sevišķu atsaucību jaunajos lasītājos.
(Kāda lasāmviela?)
Papildinātāja palīgteikums
Papildinātāja palīgteikumam attiecībā pret kādu vārdu virsteikumā ir papildinātāja, tātad objekta nozīme. Papildinātāja palīgteikums atbild uz jautājumiemu ko? par ko? ar ko? no kā? kam?
piemēri
Tauta lepojas ar to, ka tai ir daudz dzejnieku un rakstnieku.
(Ar ko lepojas?)
Apstākļa palīgteikums
Apstākļa palīgteikumiem ir tādas pašas nozīmes kā apstākhem vienkāršā teikumā — šie palīgteikumi raksturo darbības vietu, laiku, veidu, mēru.
piemēri
Kur godīgs tēva dēls,
Tur godīga valodiņa.
(Kur godīga valodiņa?)
Apstākļa palīgteikumi var būt ciešāk piesaistīti vienam vārdam virsteikumā vai arī attiekties uz visu
piemēri
Neviens mīļi tā nebrauca,
Kā brauc brālis ar māsiņu.
(Kā nebrauca?)
Apstākļa palīgteikuma jautājumi:
Vietas
kur?
kurp?
no kurienes?
uz kurieni?
Laika
kad?
cik ilgi?
no kura laika?
līdz kuram laikam?
Veida
kā?
kādā veidā?
Mēra
cik?
cik lielā mērā?
Daļu palīgteikumu var viegli pazīt pēc vārdiem, kas ievada palīgteikumu, jo palīgteikumi attiecas uz visu virsteikumu un šiem vārdiem ir noteikta nozīme.
Cēloņa palīgteikums
Cēloņa palīgteikumu ievada tā kā, tāpēc ka. Cēloņa palīgteikums norāda citā teikuma daļā izteiktās darbības cēloni. Atbild uz jautājumiem kāpēc? kādēl? kālab?
piemēri
Tā kā vējš iegriezās no rietumiem, sals mazinājās.
(Kālab mazinājās?)
Nolūka palīgteikums
Nolūka palīgteikumu ievada lai. Nolūka palīgteikumu ievada lai. Nolūka palīgteikums norāda citā teikuma daļā izteiktās darbības nolūku. Nolūka palīgteikums atbild uz jautājumiem kāpēc? kādēl? kālab? kādā nolūkā? kādam nolūkam?
piemēri
Krāj gaismu sev, lai citus gaismā vadīt spētu!
- Aspazija
(Kādēļ krāj?)
Pieļāvuma palīgteikums
Pieļāvuma palīgteikumu ievada kaut gan, kaut arī, lai gan, lai arī. Pieļāvuma palīgteikums norāda iemeslu, kura dēļ citā teikuma daļā izsacītā darbība varētu nenotikt, bet tomēr notiek.
piemēri
Lai gan aprīlis jau beidzamajā pusē,tomēr no pavasara vēl maz ko mana
- Apsīšu Jēkabs
Pamatojuma palīgteikums
Pamatojuma palīgteikumu ievada jo. Pamatojuma palīgteikums pamato citā teikuma daļā izteikto domu.
piemēri
Birzī iegājis, Milzis jutās kā starp vīriem, jo ozoli bija viņa augumā.
- Kārlis Skalbe
